Foto: Ģirts Gertsons

"Kurši/Ekovalis" Latvijas florbola virslīgas kopvērtējumā pēc pirmā apļa ieņēma 4. vietu, tomēr otrā riņķa izskaņā mūsējo rezultāti pasliktinājās un iekļūšana izslēgšanas spēlēs nebija tik pašsaprotama kā vienubrīd varēja šķist. Kuršu sirojumi turnīra play-off posmā nebija ilgi – mēs sērijā ar 1-4 piekāpāmies Cēsu "Lekringam". Komandas galvenais treneris Mārtiņš Krūms uzskata, ka kopumā sekmīgās sezonas tik ātras beigas ir skaidrojamas ar vairākiem iemesliem, kuru skaitā ir sniegums vairākumā un mazākumā.

Pieticīgāks otrais aplis

Virslīgas pirmajā aplī kuršu sniegums deva pamatu sajūsmai gan par mūsējo demonstrēto uzbrūkošo florbolu, gan par rezultātiem, gan par mūsu vietu turnīra tabulā. Kopvērtējums bija ārkārtīgi blīvs, bet mēs skatījāmies tikai uz augšu – no 1. vietas atpalikām nieka 4 punktus, kas šķita reāli sadeldējami. Likumsakarīga bija vēlme regulāro sezonu pabeigt pirmajā četriniekā, lai play-off turnīrā tiktu pie mājas laukuma priekšrocībām un iespējami izdevīgākiem pretiniekiem.

Otrā posma pats sākums pērn decembrī vēl bija sekmīgs, tomēr šīgada janvāra beigās un februārī mēs sākām nedaudz buksēt. To atspoguļoja četri zaudējumi pēc kārtas, un mūsu vieta izslēgšanas spēlēs vēl nebija garantēta. Regulārās sezonas pēdējā kārtā gan visu paveicām paši – ne ļoti pārliecinoši rezultāta izteiksmē, bet pietiekami droši ar 7:5 pārspējām "Bausku" un gatavojāmies cīņai pret Cēsu komandu. Šajā piecu maču sērijā cēsinieki izrādījās galvastiesu pārāki un pelnīti iekļuva pusfinālā.

Ap gadu miju vēlējāmies uzlabot aizsardzību, ko otrajā aplī arī paveicām. Taču teju par trešdaļu saruka arī mūsu rezultativitāte, kas sezonas ievadā bija kuršu vizītkarte.

Uzvaru skaits otrajā aplī saruka tikai par vienu, salīdzinājumā  ar  pirmo riņķi, taču nopelnījām par 5 punktiem mazāk un izkritām no pirmā četrinieka, kas garantētu sava laukuma priekšrocības izslēgšanas spēlēs. Tur, kā zināms, mums klājās slikti no sākuma līdz beigām.

Piedāvājam interviju ar treneri MĀRTIŅU KRŪMU, kurš meklē sezonas izskaņas neveiksmju iemeslus.

– Kādi ir galvenie iemesli mūsu zaudējumam Cēsu "Lekringam"? Vai tevis bieži pieminētais abu komandu atšķirīgais sniegums nevienādos sastāvos?

– Es domāju, ka sērijas pirmajā spēlē mēs nebijām gatavi "Lekringa" sniegumam. Tas bija pietiekami ātrs, kombinacionāls un fizisks. Mūs pirmajā mačā apspēlēja taktiski ar diagonālām piespēlēm šķērsām laukumam. Pirmā spēle bija diezgan graujoša. Paši izskatījāmies mentāli vāji un negatavi. Tas ir mūsu lielais trūkums izbraukumā. Otrā spēle jau bija līdzvērtīga, varējām aizķerties.

Visa sērija ritēja ne tikai laukumos, bet arī Disciplinārās komitejas un Sacensību komitejas kabinetos. Jau pirmajā spēlē bija daudz asumu. Joprojām pieminēšu pārkāpumu, ko [tiesneši] nepamanīja pret Ivo Popovu, kurš pēc Emīla Dzalba nospēlēšanas galvas rajonā gandrīz zaudēja samaņu. Tiesneši to neņēma vērā. Mums bija sava veida kariņi kabinetos.

Atgriežoties pie otrās spēles, mēs nerealizējām pāris vairākumu, kas bija mūsu lielākā problēma. Zīmējām [shēmas], runājām, vienojāmies, ka spēlētāji paši mēģinās, ja nestrādās tas, ko treneris saka. Neatradām īstos cilvēkus un īstos virknējumus. Liels zaudējums bija Ginta Siliņa izkrišana. Zinot viņa velkošo metienu no distances, domāju, ka spēles laikā mēs pazaudējām vismaz kādus 5-6 metienus.

Pirmā spēle mājās bija ļoti laba. "Lekrings" uz tā fona izskatījās diezgan nevarīgs. Nevar noliegt, ka mums ļoti labi nospēlēja vārtsargs Edgars Rimarenko. Izmantojām savus momentus, labi nospēlējām aizsardzībā.

Ceturtajā spēlē, kas arī notika mājās, līdz 30. minūtei rezultāts bija 1:1, bet līdz tai 30. minūtei mums bija 4-5 simtprocentīgas iespējas, kas bija jārealizē. "Lekringam" līdz tam vispār nebija iespēju. Domāju, ka tas bija izšķiroši visas sērijas kontekstā. Ja iemestu 1 vai 2 golus, domāju, ka mēs uzvarētu. Ja uzvarētu otrajā mājas spēlē, tad savāktos un varētu pacīnīties par uzvaru sērijā.

"Lekringam" regulārajā sezonā bija diezgan vāja vārtsargu līnija un tā līderi Pēteris Trekše, Emīls Dzalbs bija klusi. Izslēgšanas spēlēs Markus Plūdums aizvadīja fenomenālu sēriju, Pēteris Trekše vienatnē var taisīt spēli. Šie trīs Cēsu līderi un spēle nevienādos sastāvos bija mūsu zaudējuma iemesli.

– Pēc sekmīgā pirmā apļa, kurā ierindojāmies 4. vietā, cerējām, ka savu pozīciju uzlabosim, bet vai bažas neradīja tas, ka komandai kopumā trūkst pieredzes cīņā par augstām vietām? Vai piekrīti, ka tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc tik agri izstājāmies no izslēgšanas spēlēm?

Kurši mazliet ir tāds Pelnrušķītes stāsts. Līdz šai sezonai mēs regulārajā čempionātā nekad nebijām bijuši augstāk par 6. vietu. Mēs regulāro čempionātu nekad neesam noslēguši ar pozitīvu vārtu bilanci, kas šogad bija +21. Mēs nekad regulārajā čempionātā nebijām pat tuvu sezonas rezultatīvākās komandas statusam, bet šogad bijām tāda komanda.

Runājot par sezonas startu, domāju, ka ļoti liels dopings bija jaunā halle, kas pretiniekiem nebija pazīstama un kļuva mums par lielu priekšrocību. Bija jaunas emocijas, spēlētāji sākot no vasaras strādāja individuāli.

Sezonas otrajā daļā spēlētāji saprata: "Mēs varam!" Taču mēs nevis turpinājām strādāt, bet notika pretējais – mazliet samazinājām apgriezienus. Uz vienas rokas pirkstiem bija saskaitāmi spēlētāji, kuri nāca strādāt individuāli. Tā ir arī diezgan liela mana atbildība. Trenerim ir jāredz, jājūt, viņš to nedrīkst palaist garām. Runājām, ka ziemā ieliksim fizisko bāzi, un to izdarījām, bet varbūt, ka prasījās šo darbu sākt ātrāk.

Kopumā šī bija labākā sezona, uz brīdi esam bijuši arī pirmie tabulā. Taču tagad ir jāanalizē sezona un jāatbild uz jautājumu, kas notika pēc Jaunā gada, pēc pasaules čempionāta. Arī Mihails Kostusevs pēc pasaules čempionāta vairs nebija tāds kā pirms tam. Varam minēt, ka apgriezienus nometa praktiski visi spēlētāji un arī treneru korpuss. Tā bija diezgan liela kļūda.

– Vai sākām dot sev atlaides?

– Es domāju, ka jā. Ja tu sasniedz rezultātu, tad viens variants ir pielikt vēl vairāk un sasniegt vairāk. Otrs variants ir gulēt uz lauriem. Es uzskatu, ka mēs mazliet atlaidām. Man vismaz tā liekas, tādas ir iekšējās izjūtas, atceroties ar kādu atbildību un uzvedību strādājām treniņos pirms tam.

Pēdējās kārtās arī sākām vairāk variēt ar taktiskiem risinājumiem. Varbūt, ka arī tas patraucēja. Iespējams, ka vajadzēja palikt vecajās sliedēs, pieturēties pie atvērtā florbola. Nozīme bija arī psiholoģijai. Bija apsveikumi par 1. vietu, uzslavas par to, ko esam izdarījuši. Bija uzmanība un atbildība, kas izsita no līdzsvara.

– Bija cilvēki, kuri mūs sauca par čempioniem, kad izslēgšanas spēles vēl nebija pat sākušās. Šovs ir vajadzīgs, publicitāte ir vajadzīga, bet nedrīkst zaudēt realitāte izjūtu. Jāslavē ir par paveikto darbu, nevis jāsaukā par čempioniem un jāpalīdz domāt, ka pusceļā viss jau ir paveikts, vai ne?

– Protams. Ir jābūt gandarītam par sasniegtajiem rezultātiem. Ja tu esi kaut ko paveicis, tad tu to nedrīksti nenovērtēt, bet tas viss nedrīkst pārvērsties par populismu. Nedrīkst pārvērtēt 1. vietu, nevar runāt par mūsu spēlēšanu "Arēnā", kad vēl nav beidzies regulārais čempionāts. Arī klubs domāja par to, kādi mēs varētu būt "Arēnā Rīga". Tas mazliet sāka traucēt, to varēja just arī spēlētājos. Par četrinieku, par spēlēšanu "Arēnā" var runāt tikai, kad tas ir noticis, kad tas ir fakts. Sportā ir daudz piemēru, it sevišķi Latvijas sportā – šķēpmetēji, basketbolisti. Domāju, ka šādas runas mums nāca tikai un vienīgi par sliktu.

Sezonas bilance
 
  1. aplis 2. aplis Kopā Play-off
Uzvaras/zaudējumi 6/4 5/5 11/9 1/4
Vārti 98:79 69:67 167:146 21/41
Punkti 19 14 33  
         
Mājas/izbraukuma spēļu bilance
 
  Regulārā sezona Play-off
  Mājās Viesos Mājās Viesos
Uzvaras 8 3 1 0
Zaudējumi 2 7 1 3
Vārti 93:63 74:83 8:13 13:28
Punkti 24 9 - -
Vieta 2. 9. - -

Avots: Kurzemes Vārds